Kāda ir kālija karbonāta loma pārtikā?

Pārtikai pievienoto kālija karbonātu galvenokārt izmanto, lai uzlabotu krāsu un garšu, un tam nav raudzētāja funkcijas.
Kālija karbonātu parasti pievieno atbilstošos daudzumos, gatavojot nūdeles un vontonus, kas var piešķirt produktiem unikālu garšu, krāsu un stingrību (bieži lieto kopā ar nātrija karbonātu utt.). Bet tas nedarbojas kā raudzētājs. Nātrija karbonātu izmanto kā neitralizējošu un raudzējošu līdzekli, piemēram, aminoskābju, sojas mērces un makaronu izstrādājumu ražošanā, piemēram, tvaicētas maizītes, maize uc To var arī iemaisīt sārmainā ūdenī un pievienot makaroniem, lai palielinātu elastību. un plastiskums.
Kālija karbonāts ir neorganiska viela ar ķīmisko formulu K2CO3 un molekulmasu 138,206. Tas ir balts kristālisks pulveris ar blīvumu 2,428 g/cm3 un kušanas temperatūru 891 grādi. Viegli šķīst ūdenī, ūdens šķīdums ir sārmains, nešķīst etanolā, acetonā un ēterī. Tas ir ļoti higroskopisks un var absorbēt oglekļa dioksīdu un mitrumu, saskaroties ar gaisu, un pārvērsties par kālija bikarbonātu. Tam jābūt noslēgtam un iesaiņotam.
Kā iegūt kālija karbonātu? Augu pelnu metode ir vecākā metode, ko iegūst no augu pelniem, kas sadedzināti no dažādu augu čaumalām (piemēram, kokvilnas sēklu čaumalām, tējas sēklu čaumalām, tunga sēklu čaumalām un saulespuķu sēklu čaumalām). Augu pelni satur šķīstošus sāļus, piemēram, kālija karbonātu, kālija sulfātu un kālija hlorīdu, kurus var atdalīt ar nogulsnēm un filtrēšanu. Šī metode tiek reti izmantota zemās produktu kvalitātes, neekonomisko un ierobežoto izejvielu avotu dēļ.